Hiree Health information
Статистикаስል ጤናው አያስቡ እነሆ ቻናል join ማድረግ ብቻ ነው ከናንተ የሚጠበቀው :: ጤናውን በቤት @Gout_123
- Последний пост
- 13 авг.
- Последнее чтение
- 15 авг.
- Постов за неделю
- 2
- Всего постов
- 21
- Тип
- открытый
- Язык
- und
- Категория
- Криптовалюты (по похожим)
- В каталоге с
- 13 авг.
- 1/24сутки в ленте
- 6
- 1/48двое суток
- 6
- 1/72трое суток
- 7
Оценка по просмотрам недавних постов: пост набирает почти всё за первые сутки.
Посты
OROMOO SIGMA X Atti dhugaan yoo dhiira taate..... 🖤 OROMOO SIGMA X — bakka yaada kee itti jabeessitu! 🥶 Jechoota Sigma 🧠 Yaada sammuu namaa 🔥 Motivation fi Mindset 🖤 Dhugaa jireenyaa fi jechoota gadi fagoo 👑 Of-kabajaa fi ofitti amanamummaa Yoo sammuu kee cimsachuu, yaada haaraa argachuu fi jechoota nama kakaasan jaallatte, channel keenya hin darbin! 👉 Amma JOIN godhi — OROMOO SIGMA X waliin guddadhu! OROMOO SIGMA X — Sammuu cimaa, jireenya cimaa.
❗️ ሰበር ዜና የ8ኛ ክፍል ዉጤት ተለቀቀ 📝ዉጤቱንም ለማየት ከስር የምትኖሩበትን ቦታ (ክልል) ይጫኑ 👇👇
ጉንፋን የተለመደው ጉንፋን ወይም ጉንፋን የላይኛው የመተንፈሻ አካላት የቫይረስ ተላላፊ በሽታ ሲሆን በዋነኝነት በአፍንጫ ፣ በጉሮሮ ፣ በ sinuses እና ማንቁርት የመተንፈሻ አካላት ላይ ተጽዕኖ ያሳድራል ። ምልክቶች እና ምልክቶች ለቫይረሱ ከተጋለጡ ከሁለት ቀናት ባነሰ ጊዜ ውስጥ ሊታዩ ይችላሉ። እነዚህም ሳል፣ የጉሮሮ መቁሰል፣ የአፍንጫ ፍሳሽ፣ ማስነጠስ፣ ራስ ምታት እና ትኩሳት ሊያካትቱ ይችላሉ። ሰዎች ብዙውን ጊዜ ከሰባት እስከ አስር ቀናት ውስጥ ይድናሉ ፣ ግን አንዳንድ ምልክቶች እስከ ሶስት ሳምንታት ሊቆዩ ይችላሉ። አልፎ አልፎ, ሌሎች የጤና ችግሮች ያለባቸው ሰዎች የሳንባ ምች ሊያዙ ይችላሉ. Qufaa Qufaan dhukkuba vaayirasii daddarbaa ujummoo sirna hargansuu gubbaa yoo ta’u, adda durummaan sirna hargansuu, qoonqoo, saayinisii fi larynx kan miidhudha.Mallattoo fi mallattoon erga vaayirasichaaf saaxilamee guyyaa lamaa gadi mul’achuu danda’a. Isaan keessaa qufaa, dhukkubbii qoonqoo, hidhiin dhangala’uu, haxxiffannaa, mataa dhukkubbii fi ho’a qaamaa dabalatee ta’uu danda’a. Namoonni yeroo baayyee guyyaa torbaa hanga kudhanii keessatti fayyu,garuu mallattoon tokko tokko hanga torban sadii turuu danda'a. Darbee darbee kanneen rakkoo fayyaa biroo qaban dhukkuba sombaatiin qabamuu danda’u. 🔷 ለጉንፋን ምንም አይነት ክትባት የለም. ዋናዎቹ የመከላከያ ዘዴዎች እጅን መታጠብ; ባልታጠበ እጅ አይን, አፍንጫን ወይም አፍን አለመንካት; እና ከታመሙ ሰዎች መራቅ. አንዳንድ ማስረጃዎች የፊት ጭንብል መጠቀምን ይደግፋሉ።እንዲሁም ምንም አይነት ፈውስ የለም፣ነገር ግን ምልክቶቹ ሊታከሙ ይችላሉ።የህመም ምልክቶች መታየት ከጀመሩ ብዙም ሳይቆይ ዚንክ የበሽታውን ቆይታ እና ክብደት ሊቀንስ ይችላል። እንደ ibuprofen ያሉ ስቴሮይድ ያልሆኑ ፀረ-ብግነት መድኃኒቶች (NSAIDs) በህመም ሊረዱ ይችላሉ። አንቲባዮቲክስ ግን ጥቅም ላይ መዋል የለበትም, ምክንያቱም ሁሉም ጉንፋን የሚባሉት በቫይረሶች ነው, እና ሳል መድሃኒቶች ውጤታማ መሆናቸውን የሚያሳይ ጥሩ ማስረጃ የለም. 🔷Talaalliin qufaadhaaf jedhame kennamu hin jiru. Malli ittisaa inni jalqabaa harka dhiqachuu; harka hin dhiqaminin ija, hidhii ykn afaan tuquu dhiisuu; akkasumas namoota dhukkubsatan irraa fagaachuu. Ragaaleen tokko tokko fayyadama haguuggii fuulaa ni deeggaru.Akkasumas qorichi hin jiru, garuu mallattoon dhukkuba kanaa yaaluun ni danda'ama.mallattoon dhukkubaa erga jalqabee yeroo muraasa booda yoo jalqabame turtii fi cimina mallattoolee hir'isuu danda'a. Qorichootni farra inflammatory nonsteroidal (NSAIDs) kan akka ibuprofen dhukkubbii gargaaruu danda’u. Antibaayootikii garuu fayyadamuu hin qabnu, qufaan hundi vaayirasiin kan dhufu waan ta’eef, qorichi qufaa bu’a qabeessa ta’uu isaa ragaan gaariin hin jiru. 🩺 የጉንፋን ዓይነተኛ ምልክቶች ሳል፣ የአፍንጫ ፍሳሽ፣ ማስነጠስ፣ የአፍንጫ መታፈን እና የጉሮሮ መቁሰል አንዳንዴም የጡንቻ ህመም፣ ድካም፣ ራስ ምታት እና የምግብ ፍላጎት ማጣት ይገኙበታል። የጉሮሮ መቁሰል በ 40% ገደማ, ሳል በ 50%, እና የጡንቻ ህመም በ 50% ውስጥ ይገኛል. በአዋቂዎች ውስጥ ትኩሳት በአጠቃላይ አይታይም ነገር ግን በጨቅላ ህጻናት እና በትናንሽ ህጻናት ላይ የተለመደ ነው. ብዙውን ጊዜ መለስተኛ ከሆነው ኢንፍሉዌንዛ ጋር ሲነፃፀር። ሳል እና ትኩሳት በአዋቂዎች ላይ ከፍተኛ የሆነ የኢንፍሉዌንዛ እድልን የሚያመለክቱ ቢሆንም በእነዚህ ሁለት ሁኔታዎች መካከል ትልቅ ተመሳሳይነት አለ. የጋራ ጉንፋንን የሚያስከትሉ በርካታ ቫይረሶች ምንም ምልክት የማይታይባቸው ኢንፌክሽኖች ሊያስከትሉ ይችላሉ። 🩺Mallattoowwan adda ta’an qufaa, funyaa kessaa dhangala'an dhangala’uu, haxxifachuu, funyaan dhiphachuu fi qoonqoo dhukkubbii yeroo tokko tokko dhukkubbii maashaalee, dadhabbiin, mataa dhukkubbii fi fedhii nyaataa dhabuu wajjin kan walqabatudha. Dhukkubbiin qoonqoo gara %40, qufaa gara %50,dhukkubbiin maashaa akkasuma gara %50.Namoota ga’eessota irratti ho’i qaamaa akka waliigalaatti hin argamu garuu daa’immanii fi daa’imman xixiqqoo irratti baay’inaan mul’ata.Qufaanis ni yeroo baay’ee infuleenzaa isa waliin dhufu sanaan wal bira qabamee yoo ilaalamu salphaadha. Qufaa fi ho’i qaamaa ga’eessota irratti carraan infuleenzaa qabaachuu guddaa kan agarsiisan yoo ta’u, haalawwan lamaan kana gidduutti walfakkeenyi guddaan jira. Vaayirasoonni qorra waliigalaa fidan hedduun isaaniis dhukkuba mallattoo hin qabne fiduu danda’u. @Gout_123 Ittii fufaa....
ጉንፋን የተለመደው ጉንፋን ወይም ጉንፋን የላይኛው የመተንፈሻ አካላት የቫይረስ ተላላፊ በሽታ ሲሆን በዋነኝነት በአፍንጫ ፣ በጉሮሮ ፣ በ sinuses እና ማንቁርት የመተንፈሻ አካላት ላይ ተጽዕኖ ያሳድራል ። ምልክቶች እና ምልክቶች ለቫይረሱ ከተጋለጡ ከሁለት ቀናት ባነሰ ጊዜ ውስጥ ሊታዩ ይችላሉ። እነዚህም ሳል፣ የጉሮሮ መቁሰል፣ የአፍንጫ ፍሳሽ፣ ማስነጠስ፣ ራስ ምታት እና ትኩሳት ሊያካትቱ ይችላሉ። ሰዎች ብዙውን ጊዜ ከሰባት እስከ አስር ቀናት ውስጥ ይድናሉ ፣ ግን አንዳንድ ምልክቶች እስከ ሶስት ሳምንታት ሊቆዩ ይችላሉ። አልፎ አልፎ, ሌሎች የጤና ችግሮች ያለባቸው ሰዎች የሳንባ ምች ሊያዙ ይችላሉ. Qufaa Qufaan dhukkuba vaayirasii daddarbaa ujummoo sirna hargansuu gubbaa yoo ta’u, adda durummaan sirna hargansuu, qoonqoo, saayinisii fi larynx kan miidhudha.Mallattoo fi mallattoon erga vaayirasichaaf saaxilamee guyyaa lamaa gadi mul’achuu danda’a. Isaan keessaa qufaa, dhukkubbii qoonqoo, hidhiin dhangala’uu, haxxiffannaa, mataa dhukkubbii fi ho’a qaamaa dabalatee ta’uu danda’a. Namoonni yeroo baayyee guyyaa torbaa hanga kudhanii keessatti fayyu,garuu mallattoon tokko tokko hanga torban sadii turuu danda'a. Darbee darbee kanneen rakkoo fayyaa biroo qaban dhukkuba sombaatiin qabamuu danda’u. 🔷 ለጉንፋን ምንም አይነት ክትባት የለም. ዋናዎቹ የመከላከያ ዘዴዎች እጅን መታጠብ; ባልታጠበ እጅ አይን, አፍንጫን ወይም አፍን አለመንካት; እና ከታመሙ ሰዎች መራቅ. አንዳንድ ማስረጃዎች የፊት ጭንብል መጠቀምን ይደግፋሉ።እንዲሁም ምንም አይነት ፈውስ የለም፣ነገር ግን ምልክቶቹ ሊታከሙ ይችላሉ።የህመም ምልክቶች መታየት ከጀመሩ ብዙም ሳይቆይ ዚንክ የበሽታውን ቆይታ እና ክብደት ሊቀንስ ይችላል። እንደ ibuprofen ያሉ ስቴሮይድ ያልሆኑ ፀረ-ብግነት መድኃኒቶች (NSAIDs) በህመም ሊረዱ ይችላሉ። አንቲባዮቲክስ ግን ጥቅም ላይ መዋል የለበትም, ምክንያቱም ሁሉም ጉንፋን የሚባሉት በቫይረሶች ነው, እና ሳል መድሃኒቶች ውጤታማ መሆናቸውን የሚያሳይ ጥሩ ማስረጃ የለም. 🔷Talaalliin qufaadhaaf jedhame kennamu hin jiru. Malli ittisaa inni jalqabaa harka dhiqachuu; harka hin dhiqaminin ija, hidhii ykn afaan tuquu dhiisuu; akkasumas namoota dhukkubsatan irraa fagaachuu. Ragaaleen tokko tokko fayyadama haguuggii fuulaa ni deeggaru.Akkasumas qorichi hin jiru, garuu mallattoon dhukkuba kanaa yaaluun ni danda'ama.mallattoon dhukkubaa erga jalqabee yeroo muraasa booda yoo jalqabame turtii fi cimina mallattoolee hir'isuu danda'a. Qorichootni farra inflammatory nonsteroidal (NSAIDs) kan akka ibuprofen dhukkubbii gargaaruu danda’u. Antibaayootikii garuu fayyadamuu hin qabnu, qufaan hundi vaayirasiin kan dhufu waan ta’eef, qorichi qufaa bu’a qabeessa ta’uu isaa ragaan gaariin hin jiru. 🩺 የጉንፋን ዓይነተኛ ምልክቶች ሳል፣ የአፍንጫ ፍሳሽ፣ ማስነጠስ፣ የአፍንጫ መታፈን እና የጉሮሮ መቁሰል አንዳንዴም የጡንቻ ህመም፣ ድካም፣ ራስ ምታት እና የምግብ ፍላጎት ማጣት ይገኙበታል። የጉሮሮ መቁሰል በ 40% ገደማ, ሳል በ 50%, እና የጡንቻ ህመም በ 50% ውስጥ ይገኛል. በአዋቂዎች ውስጥ ትኩሳት በአጠቃላይ አይታይም ነገር ግን በጨቅላ ህጻናት እና በትናንሽ ህጻናት ላይ የተለመደ ነው. ብዙውን ጊዜ መለስተኛ ከሆነው ኢንፍሉዌንዛ ጋር ሲነፃፀር። ሳል እና ትኩሳት በአዋቂዎች ላይ ከፍተኛ የሆነ የኢንፍሉዌንዛ እድልን የሚያመለክቱ ቢሆንም በእነዚህ ሁለት ሁኔታዎች መካከል ትልቅ ተመሳሳይነት አለ. የጋራ ጉንፋንን የሚያስከትሉ በርካታ ቫይረሶች ምንም ምልክት የማይታይባቸው ኢንፌክሽኖች ሊያስከትሉ ይችላሉ። 🩺Mallattoowwan adda ta’an qufaa, funyaa kessaa dhangala'an dhangala’uu, haxxifachuu, funyaan dhiphachuu fi qoonqoo dhukkubbii yeroo tokko tokko dhukkubbii maashaalee, dadhabbiin, mataa dhukkubbii fi fedhii nyaataa dhabuu wajjin kan walqabatudha. Dhukkubbiin qoonqoo gara %40, qufaa gara %50,dhukkubbiin maashaa akkasuma gara %50.Namoota ga’eessota irratti ho’i qaamaa akka waliigalaatti hin argamu garuu daa’immanii fi daa’imman xixiqqoo irratti baay’inaan mul’ata.Qufaanis ni yeroo baay’ee infuleenzaa isa waliin dhufu sanaan wal bira qabamee yoo ilaalamu salphaadha. Qufaa fi ho’i qaamaa ga’eessota irratti carraan infuleenzaa qabaachuu guddaa kan agarsiisan yoo ta’u, haalawwan lamaan kana gidduutti walfakkeenyi guddaan jira. Vaayirasoonni qorra waliigalaa fidan hedduun isaaniis dhukkuba mallattoo hin qabne fiduu danda’u. @Gout_123 Ittii fufaa....
Dhukkuba Coophtoo Coophton dhukkuba saalqunnamtiin daddarbu kan baakteeriyaa Treponema pallidum subspecies jedhamu irraa dhufudha. Mallattooleen dhukkuba coophtoo sadarkaa afran qodami (primary, secondary, latent, fi tertiary) keessaa isa kam irratti hundaa’uun garaagarummaa qabu, 1.Sadarkaan jalqabaa (primary) madaan gogaa jabaa, dhukkubbii hin qabne, kan hin ququnqullessu yeroo baay’ee daayameetiri isaa 1cm fi cm2 gidduutti) ta’us madaan dachaa jiraachuu danda’a. 2.Dhukkuba Coophtoo sadarkaa lammaffaa(secondary) keessatti, dhangala’aan babal’ate kan uumamu yoo ta’u, kunis yeroo baay’ee harka harkaa fi jilba miila kan ilaallatudha. Madaan afaan ykn qaama saalaa keessas jiraachuu danda’a. Dhukkubni coophtoo kun dhokatee waggootaaf turuu danda’u keessatti mallattoon isaa muraasa ykn hin jiru. 3.Dhukkuba coophtoo sadarkaa sadaffaa (Territory )keessatti, gogaa (guddina lallaafaa, kaansarii hin taane), rakkoon niwurooloojikaalaa ykn mallattoon onnee ni mul’ata. Dhukkubni Coophtoo mallattoolee dhukkuboota biroo hedduu wajjin wal fakkaatu fiduu waan danda'uuf "fakkeessaa guddaa" jedhamuun beekama ture. ቂጥኝ በTreponema pallidum subspecies pallidum ባክቴሪያ የሚከሰት በግብረ ሥጋ ግንኙነት የሚተላለፍ ኢንፌክሽን ነው። የቂጥኝ ምልክቶች እና ምልክቶች ከአራቱ እርከኖች (ዋና፣ ሁለተኛ ደረጃ፣ ድብቅ እና ሶስተኛ ደረጃ) ላይ በመመስረት ይለያያሉ። የመጀመርያው ደረጃ አንድ ቻንከር (ጠንካራ፣ ህመም የሌለው፣ የማያሳክክ የቆዳ ቁስለት አብዛኛውን ጊዜ በ1 ሴሜ እና 2 ሴ.ሜ ዲያሜትር ያለው) ቢሆንም ብዙ ቁስሎች ሊኖሩ ይችላሉ። በሁለተኛ ደረጃ ቂጥኝ ውስጥ የተንሰራፋ ሽፍታ ይከሰታል, ይህም በተደጋጋሚ የእጆችን እና የእግሮችን መዳፍ ያካትታል. በተጨማሪም በአፍ ወይም በሴት ብልት ውስጥ ቁስሎች ሊኖሩ ይችላሉ. ለዓመታት ሊቆይ በሚችል ድብቅ ቂጥኝ፣ ጥቂት ወይም ምንም ምልክቶች አይታዩም። በሶስተኛ ደረጃ ቂጥኝ ውስጥ የድድማ (ለስላሳ, ካንሰር ያልሆኑ እድገቶች), የነርቭ ችግሮች ወይም የልብ ምልክቶች አሉ. ቂጥኝ ከሌሎች ብዙ በሽታዎች ጋር ተመሳሳይ ምልክቶችን ሊያስከትል ስለሚችል “ታላቅ አስመሳይ” በመባል ይታወቃል።
Gama bitaa onnee dadhabuun dhiigni gara sombaatti akka duubatti deebi’u (kan dhiphatu) taasisa, kunis mallattoolee sirna hargansuu akkasumas sababa dhiyeessii dhiiga oksijiinii gahaa dhabuu irraa kan ka’e dadhabbiin namatti fida. Mallattoolee sirna hargansuu beekamoo ta’an saffisa hafuura baafachuu dabaluu fi hojiin hafuura baafachuu dabaluu (mallattoolee adda hin taane dhiphina sirna hargansuu) dha. Rales ykn crackles, jalqaba irratti kan dhaga’amu bu’uura sombaa keessatti, fi yeroo cimaa ta’e, guutummaa dirree sombaa keessatti guddina dhiita’uu sombaa (dhangala’aa alveoli keessatti) agarsiisa. Cyanosis kan oksijiiniin dhiigaa gadi bu'uu cimaa agarsiisu, mallattoo yeroo booda dhiita'uu sombaa garmalee cimaa ta'eedha. 2.በቀኝ በኩል ያለው የልብ ድካም ብዙውን ጊዜ የሚከሰተው በ pulmonary heart disease (ኮር ፑልሞናሌ) ሲሆን ይህም በተለምዶ የሳንባ የደም ግፊት ወይም የ pulmonic stenosis በመሳሰሉ የ pulmonary የደም ዝውውር ችግሮች ምክንያት ነው. የአካላዊ ምርመራ የፒቲንግ ፔሪፈራል እብጠት, አሲሲስ, ጉበት መጨመር እና ስፕሊን መጨመርን ያሳያል. የጁጉላር ደም መላሽ ግፊት እንደ ፈሳሽ ሁኔታ ምልክት ተደርጎ ይወሰዳል ፣ የቀኝ ventricular ግፊት ከተጨመረ, የፓራስተር ሰማይ ሊኖር ይችላል, ይህም የማካካሻ ጥንካሬ መጨመርን ያመለክታል. 2.Dadhabbiin onnee gama mirgaa yeroo baayyee dhukkuba onnee sombaatiin (cor pulmonale) kan dhufu yoo ta’u, kunis yeroo baay’ee rakkoo marsaa dhiigaa sombaa kan akka dhiibbaa dhiigaa sombaa ykn dhiphina sombaatiin kan dhufudha. Qorannoon qaamaa pitting peripheral edema, ascites, guddina kalee fi guddina tiruu mul’isuu danda’a. Dhiibbaan ujummoo dhiigaa yeroo baay’ee akka mallattoo haala dhangala’aa ta’ee kan madaalamu yoo ta’u, kunis hepatojugular reflux eliciting gochuun cimuu danda’a. Yoo dhiibbaan veentireetara mirgaa dabale, parasternal heave jiraachuu danda’a, kunis humna ciccituu beenyaa dabaluu agarsiisa. Hiree//@Gout-123. Fayyaa qabadhaa.
የልብ ድካም የልብ ድካም (HF)፣ እንዲሁም የልብ ድካም (CHF) እና መጨናነቅ የልብ ድካም (CCF) በመባልም የሚታወቀው ልብ የሰውነትን ፍላጎት ለማሟላት የደም ፍሰትን ለመጠበቅ በበቂ ሁኔታ መሳብ በማይችልበት ጊዜ ነው። የትንፋሽ ማጠር፣ ከመጠን ያለፈ ድካም እና የእግር እብጠት የትንፋሽ ማጠር ብዙውን ጊዜ በአካል ብቃት እንቅስቃሴ ወይም በመተኛት ጊዜ የከፋ ነው እናም ሰውየውን በምሽት ሊነቃ ይችላል። angina ን ጨምሮ ህመም ብዙውን ጊዜ በልብ ድካም ምክንያት አይከሰትም። Dadhabbii onnee Dadhabbiin onnee (HF), dadhabbii onnee (CHF) fi dadhabina onnee (CCF) jedhamuunis kan beekamu yoo ta'u, yeroo onneen dhangala'aa dhiigaa fedhii qaamaa guutuuf gahaa ta'e paampii gochuu dadhabuudha.Mallattoolee fi mallattoon dadhabina onnee yeroo baay'ee kan dabalatudha hafuura kutuu, garmalee dadhabuu, fi dhiita'uu miila.Hafuura kutachuun yeroo baay'ee sochii qaamaa gochuudhaan ykn yeroo ciisu kan hammaatu yoo ta'u, halkan nama sana dammaqsuu danda'a.Dandeettiin sochii qaamaa gochuu daangeffameenis amala baramaa dha.Dhukkubbiin garaa, angina dabalatee, . akkaataa idileetti sababa dadhabuu onneetiin hin mul’atu. የተለመዱ የልብ ድካም መንስኤዎች ቀደም ሲል የ myocardial infarction (የልብ ድካም) ፣ የደም ግፊት ፣ የአትሪያል ፋይብሪሌሽን ፣ ቫልቭላር የልብ በሽታ ፣ ከመጠን በላይ አልኮል መጠጣት ፣ ኢንፌክሽን እና የካርዲዮሚዮፓቲ (cardiomyopathy) ያልታወቀ ምክንያትን ጨምሮ የደም ቧንቧ በሽታን ያጠቃልላል። የልብ አወቃቀሩም ሆነ የልብ ተግባር ሁለቱ አይነት የግራ ventricular የልብ ድካም - የልብ ድካም ከተቀነሰ የማስወጣት ክፍልፋይ ጋር. Sababoonni dhukkuba onnee baay’inaan dhukkubsatan kanneen akka dhukkuba arteriin koronaavaayirasii, kanneen akka infarkiishini maayookaardiyaa (dhukkuba onnee), dhiibbaa dhiigaa, fibrileeshinii onnee, dhukkuba onnee valvular, alkoolii garmalee fayyadamuu, infekshinii, fi dhukkuba onnee sababa hin beekamneen yookaan caasaa yookaan hojii onnee.Gosoota lamaan dadhabbii onnee veentireetara bitaa – dadhabuu onnee firaakshiniin ejection hir’atedha. ሕክምናው እንደ በሽታው ክብደት እና መንስኤ ይወሰናል. ሥር የሰደደ ቀላል የልብ ድካም ባለባቸው ሰዎች ሕክምናው በተለምዶ እንደ ማጨስ ማቆም ፣ የአካል ብቃት እንቅስቃሴ እና የአመጋገብ ለውጦች ያሉ የአኗኗር ዘይቤዎችን እንዲሁም መድኃኒቶችን በግራ ventricular dysfunction ምክንያት የልብ ድካም ባለባቸው ሰዎች ፣ angiotensin የሚቀይር ኢንዛይም አጋቾች ፣ angiotensin receptor blockers ያካትታል , ወይም ቫልሳርታን/ሳኩቢትሪል ከቤታ ማገጃዎች ጋር ይመከራል። ከባድ በሽታ ላለባቸው, የአልዶስተሮን ተቃዋሚዎች, ወይም ሃይድራላዚን ከናይትሬት ጋር መጠቀም ይቻላል. WAL'AABSA ISAA Wal’aansi cimina dhukkubichaa fi sababa dhibee kanaa irratti hundaa’a. Namoota dhukkuba onnee salphaa tasgabbaa’aa yeroo dheeraa qaban keessatti, wal’aansi yeroo baay’ee fooyya’iinsa akkaataa jireenyaa kan akka tamboo xuuxuu dhaabuu, sochii qaamaa, fi jijjiirama nyaataa, akkasumas qoricha Namoota sababa dadhabina veentireetara bitaatiin onneen dadhabuu qaban keessatti, inhibiitaroota inzaayimii jijjiirraa anjiyootensin, inhibiitaroota fudhataa anjiyootensin , ykn valsartan/sacubitril beta blockers waliin ni gorfama. Namoota dhukkuba cimaa qabaniif, qoricha aldosterone antagonists, ykn hydralazine kan naayitreetii qabu fayyadamuun ni danda’ama. የልብ ድካም ምልክቶች በባህላዊ እና በመጠኑ በዘፈቀደ ወደ "ግራ" እና "ቀኝ" የተከፋፈሉ ናቸው, የልብ ግራ እና ቀኝ ventricles የተለያዩ የደም ዝውውር ክፍሎችን እንደሚሰጡ በመገንዘብ, ነገር ግን ሰዎች በተለምዶ ሁለቱም ምልክቶች እና ምልክቶች አሏቸው. Mallattoon dadhabuu onnee "bitaa" fi "mirgaa" jedhamuun kan qoodamu yoo ta'u, veentireekiliin bitaa fi mirgaa onnee kutaalee marsaa dhiigaa adda addaa akka dhiyeessan hubachuun, haa ta'u malee namoonni yeroo baay'ee tuuta mallattoo fi mallattoo lamaan qabu. 1 የግራ-ጎን ያልብ ድከም በግራ በኩል ያለው የልብ ክፍል በኦክስጂን የበለፀገ ደም ከሳንባ ውስጥ ይቀበላል እና ወደ ስርአታዊ የደም ዝውውር (ከ pulmonary circulation በስተቀር የተቀረው የሰውነት ክፍል) ወደ ፊት ያስገባል. የልብ በግራ በኩል አለመሳካቱ ደም ወደ ሳንባዎች እንዲመለስ (እንዲጨናነቅ) ያደርጋል፣ ይህም የመተንፈሻ ምልክቶችን ያስከትላል እንዲሁም በቂ የኦክስጂን የተቀላቀለበት ደም ባለመኖሩ ድካም ያስከትላል። የተለመዱ የአተነፋፈስ ምልክቶች የትንፋሽ መጠን መጨመር እና የአተነፋፈስ ስራ መጨመር (ልዩ ያልሆኑ የመተንፈሻ አካላት ምልክቶች) ናቸው. Rales ወይም crackles, መጀመሪያ ላይ በሳንባ መሠረቶች ውስጥ ይሰማሉ, እና ከባድ በሚሆንበት ጊዜ, በመላው የሳንባ መስክ ውስጥ የሳንባ እብጠት (ፈሳሽ በአልቮሊ ውስጥ) መፈጠርን ይጠቁማሉ. ከፍተኛ የደም ኦክሲጅን ዝቅተኛ መሆኑን የሚጠቁመው ሲያኖሲስ እጅግ በጣም የከፋ የሳንባ እብጠት ምልክት ነው. 1. Dadhaabi Onnee gama bitaa Gama bitaa onnee dhiiga oksijiiniin badhaadhe somba irraa fudhatee gara marsaa marsaa sirnaatti (marsaan sombaatiin alatti qaamni hafe) fuulduratti paampii godha.
የቶንሲል በሽታ የቶንሲል እብጠት ነው ፣ በተለይም በፍጥነት ይጀምራል። ይህ የpharyngitis ዓይነት ነው። ምልክቶቹ የጉሮሮ መቁሰል፣ ትኩሳት፣ የቶንሲል መጨመር፣ የመዋጥ ችግር እና በአንገቱ አካባቢ ያሉ ትልልቅ የሊምፍ ኖዶች ሊሆኑ ይችላሉ። ውስብስቦቹ የፔሪቶንሲላር እጢን ያጠቃልላሉ። Tonsillitis inflammation tonsils yoo ta'u, akkaataa adda addaatiin saffisaan kan jalqabudha.Innis gosa pharyngitis ti. Mallattoowwan dhukkubbii qoonqoo, ho’a qaamaa, guddina tonsilii, rakkina liqimsuu fi limfii gurguddaa naannoo mormaatti argamu ta’uu danda’a. Rakkoowwan isaan mudatan kanneen akka peritonsillar abscess jedhamu. የቶንሲል በሽታ በአብዛኛው የሚከሰተው በቫይረስ ኢንፌክሽን ሲሆን ከ 5% እስከ 40% የሚሆነው በባክቴሪያ ኢንፌክሽን ምክንያት ነው. በባክቴሪያ ቡድን ኤ ስትሬፕቶኮከስ ሲከሰት ጉሮሮ ተብሎ ይጠራል። Tonsillitis baay’inaan infekshinii vaayirasiitiin kan dhufu yoo ta’u, gara %5 hanga %40 infekshinii baakteeriyaatiin kan dhufudha. Yeroo baakteeriyaa garee A streptococcus jedhamu irraa dhufu, strep throat jedhamee waama. የተለመዱ ምልክቶች እና ምልክቶች ያካትታሉ የጉሮሮ መቁሰል ቀይ, ያበጠ ቶንሲል በሚውጥበት ጊዜ ህመም ከፍተኛ ሙቀት (ትኩሳት) ራስ ምታት ድካም ብርድ ብርድ ማለት አጠቃላይ የህመም ስሜት (የህመም ስሜት) በቶንሲል ላይ ነጭ መግል የተሞሉ ነጠብጣቦች በአንገት ላይ እብጠት ሊምፍ ኖዶች (እጢዎች) በጆሮ ወይም በአንገት ላይ ህመም ክብደት መቀነስ ምግብን ለመመገብ እና ለመዋጥ ችግር / ፈሳሽ መውሰድ የመተኛት ችግር Mallattoolee fi mallattoolee mul’atan kanneen akka dhukkubbii qoonqoo tonsilii diimaa, dhiita’e dhukkubbii yeroo liqimsan ho’a qaamaa olka’aa (ho’a qaamaa) . mataa dhukkubbii dadhabbiin namatti dhagahama qorraan qabbanaa’aa miira waliigalaa miira fayyaa dhabuu (malaise) . tuqaa adii dhangala’aan guutame kan tonsilii irratti argamu limfii (glands) morma keessatti dhiita’e dhukkubbii gurra ykn qoonqoo ulfaatina qaamaa hir’isuu nyaata/dhangala’aa fudhachuu liqimsuu fi liqimsuuf rakkachuu rakkina hirribaa
Kabajamtoota maatii Hiree Health information miseensonni hundi keessanu maxxansa kenyaa ilaalaa jiranillee yoo chaanaalii #MUTE gootan hin lakkaa'amu 🤷 ♀ Akkuma suuraa irratti argitan #MUTE armaan gadii yoo jiraate hin tuqinaa👍 Yoo moo #UNMUTE❗️ jedhu jiraate MUTE tuquun maxxansa keenya share godhaa. Nu gargaaraa odeeffannoo nuti gad lakkifnu daftee argatta!! Hojii keenyatti hangam gammaddan? 10 keessaa rear itti kenni! @Gout_123 @Gout_123
Dhukkubni sombaa (TBn) dhukkuba daddarbaa yeroo baay’ee baakteeriyaa Maaykoobaakteeriyaam tuberkilosis (MTB) jedhamu irraa dhufudha.Dhukkubni Tb akka waliigalaatti somba kan miidhu yoo ta’u, garuu kutaalee qaamaa biroos miidhuu danda’a.Infeekshiniin baay’een mallattoo tokkollee hin agarsiisu, haala kanan keessatti dhukkuba TB dhokataa jedhamuun beekama. Infeekshiniin dhokataa gara %10 gara dhukkuba sochii qabuutti kan ce’u yoo ta’u, yoo hin yaalamne, namoota dhibee kanaan qabaman keessaa gara walakkaa ajjeesa.Mallattoowwan TB sochiirra jiran qufaa yeroo dheeraa kan dafqa dhiiga of keessaa qabu, ho’a qaamaa, dafqa halkanii, fi ulfaatina qaamaa hir’isuu dha. seenaa keessatti sababa ulfaatina qaamaa hir'isuu irraa kan ka'e "consumption" jedhamee waama.Infeekshiniin qaamolee biroo mallattoolee bal'aa fiduu danda'a. ሳንባ ነቀርሳ (ቲቢ) በአብዛኛው በማይኮባክቲሪየም ቲዩበርክሎዝስ (ኤምቲቢ) ባክቴሪያ የሚከሰት ተላላፊ በሽታ ነው።ሳንባ ነቀርሳ በአጠቃላይ ሳንባን ይጎዳል ነገርግን ሌሎች የሰውነት ክፍሎችንም ሊጎዳ ይችላል።አብዛኛዎቹ ኢንፌክሽኖች ምንም ምልክቶች አይታዩም በዚህ ጊዜ ድብቅ የሳንባ ነቀርሳ በመባል ይታወቃል። 10% ያህሉ ድብቅ ኢንፌክሽኖች ወደ ገባሪ በሽታ ይሄዳሉ ይህም ካልታከመ ግማሽ ያህሉትን ይገድላል።የነቃ ቲቢ ዋና ምልክቶች ደም የያዛቸው ንፍጥ፣ ትኩሳት፣ የሌሊት ላብ እና ክብደት መቀነስ ያሉበት ሥር የሰደደ ሳል ናቸው። በታሪክ በክብደት መቀነስ ምክንያት "ፍጆታ" ተብሎ ይጠራል.የሌሎች የአካል ክፍሎች ኢንፌክሽን ብዙ አይነት ምልክቶችን ሊያስከትል ይችላል. Dhukkubni TB nama tokko irraa gara isa itti aanutti karaa qilleensaatiin kan babal’atu yoo ta’u, namoonni somba isaanii keessatti TB sochiirra jiru yeroo qufa’an, tufan, dubbatan ykn haxxiffatan. Namoonni dhukkuba TB dhokataa qaban dhukkuba kana hin babal’isan.Infekshiniin sochii qabu namoota HIV/AIDS qabaniifi warra tamboo xuuxan irratti baay’inaan mul’ata.TB sochii qaamaa adda baasuun raajii garaa, akkasumas qorannoo maaykirooskoopii fi aadaa dhangala’oo qaamaa irratti hundaa’a. Qorannoo TB dhokataa qorannoo gogaa TB (TST) ykn qorannoo dhiigaa irratti hundaa’a. የሳንባ ነቀርሳ በሽታ ከአንድ ሰው ወደ ሌላው በአየር ይተላለፋል በሳንባ ውስጥ ንቁ የሆነ ቲቢ ያለባቸው ሰዎች ሲያስሉ፣ ሲተፉ፣ ሲናገሩ ወይም ሲያስነጥሱ። ድብቅ ቲቢ ያለባቸው ሰዎች በሽታውን አያዛምቱም።አክቲቭ ኢንፌክሽኑ ኤችአይቪ/ኤድስ ባለባቸው እና በሚያጨሱ ሰዎች ላይ ብዙ ጊዜ ይከሰታል።የነቃ ቲቢ ምርመራ በደረት ኤክስ ሬይ እንዲሁም በአጉሊ መነጽር ምርመራ እና የሰውነት ፈሳሽ ባህል ላይ የተመሰረተ ነው። የተደበቀ የቲቢ ምርመራ በቲዩበርክሊን የቆዳ ምርመራ (TST) ወይም በደም ምርመራዎች ላይ የተመሰረተ ነው. @Gout_123
Dhukkuba busaa Busaan dhukkuba daddarbaa booke busaa Dhaltuu Anaafilas jedhaamtun kan daddarbu yoo ta'u, namaa fi bineensota biroo kan miidhudha. Dhukkubni busaa mallattoolee yeroo baay’ee ho’a qaamaa, dadhabbiin, garaa kaasaa fi mataa dhukkubbii of keessaa qaba. Haala cimaa ta’een gogaa keelloo, garaa kaasaa, komaa, ykn du’a fiduu danda’a.Yeroo baay’ee mallattoon dhukkuba kanaa kan jalqabu hoomaa awwaannisaa dhukkuba kanaan qabameen erga ciniinee guyyaa kudhan hanga kudha shanii booda.Yoo sirnaan hin yaalamne namoonni ji’oota booda dhukkubni kun deebi’ee mul’achuu danda’a. Namoota dhiheenya kana infekshinii irraa hafan irratti, yeroo baay’ee deebi’anii infekshiniin mallattoo salphaa ta’e fida. Gartokkoon mormii kun ji’oota hanga waggootaatti yoo namni sun dhukkuba busaaf saaxilamuu itti fufiinsa qabu hin qabne ta’e ni bada. ወባ ወባ በወባ ትንኝ የሚተላለፍ ተላላፊ በሽታ ሲሆን ይህም በሰዎች እና በሌሎች እንስሳት ላይ ነው. ወባ በተለምዶ ትኩሳት፣ ድካም፣ ማስታወክ እና ራስ ምታት የሚያጠቃልሉ ምልክቶችን ያስከትላል። ከባድ በሆኑ ጉዳዮች ላይ ቢጫ ቆዳ፣ መናድ፣ ኮማ ወይም ሞት ያስከትላል።ምልክቶቹ ብዙውን ጊዜ የሚጀምሩት በበሽታው በተያዘ ትንኝ ከተነከሰ በኋላ ከአስር እስከ አስራ አምስት ቀናት ውስጥ ነው። በትክክል ካልታከሙ ከወራት በኋላ ሰዎች በሽታው እንደገና ሊያገረሽ ይችላል። በቅርብ ጊዜ ከኢንፌክሽን የተረፉ ሰዎች, እንደገና መወለድ ብዙውን ጊዜ ቀለል ያሉ ምልክቶችን ያመጣል. ሰውየው ለወባ የማያቋርጥ ተጋላጭነት ከሌለው ይህ ከፊል ተቃውሞ ከወራት እስከ አመታት ይጠፋል። Mallattoolee fi mallattoon dhukkuba busaa yeroo baay’ee dhukkuba kanaan qabamee guyyoota 8–25 booda jalqaba,garuu warra qoricha farra busaa akka ittisaatti fudhatan irratti booda mul’achuu danda’a. Mul’atni dhukkubichaa jalqabaa-gosoota busaa hunda keessatti kan mul’atu-mallattoolee infuleenzaa fakkaatanii wajjin wal fakkaata,akkasumas haalawwan biroo kan akka seepsis, gastroenteritis, fi dhukkuboota vaayirasii fakkaachuu danda’a.Dhiyeessiin kun mataa dhukkubbii, ho’a qaamaa, raafamuu, dhukkubbii lafee, garaa citaa, . hir’ina dhiigaa hemolytic, jaundice, fincaan keessatti himoglobin, miidhaa retina, fi convulsions. የወባ ምልክቶች እና ምልክቶች ብዙውን ጊዜ ከ8-25 ቀናት የሚጀምሩት ከበሽታው በኋላ ነው፣ነገር ግን በኋላ ላይ የፀረ ወባ መድሃኒቶችን እንደ መከላከያ በወሰዱ ሰዎች ላይ ሊከሰት ይችላል። የበሽታው የመጀመሪያ መገለጫዎች - ለሁሉም የወባ ዝርያዎች - ከጉንፋን መሰል ምልክቶች ጋር ተመሳሳይ ናቸው፣ እና እንደ ሴፕሲስ፣ gastroenteritis እና የቫይረስ በሽታዎች ካሉ ሌሎች ሁኔታዎች ጋር ሊመሳሰሉ ይችላሉ። አቀራረቡ ራስ ምታት፣ ትኩሳት፣ የሚንቀጠቀጥ፣ የመገጣጠሚያ ህመም፣ ማስታወክ፣ hemolytic anemia፣ jaundice፣ በሽንት ውስጥ ያለው ሄሞግሎቢን፣ ሬቲና ጉዳት እና መንቀጥቀጥ።
የዓይን ሞራ ግርዶሽ የዓይን መነፅር ደመናማ ሲሆን ይህም የእይታ መቀነስን ያስከትላል።የዓይን ሞራ ግርዶሽ ብዙውን ጊዜ በዝግታ የሚዳብር ሲሆን አንድ ወይም ሁለቱንም አይን ይጎዳል።ምልክቶቹ የደበዘዙ ቀለሞች፣ደበዘዙ ወይም ድርብ እይታ፣በብርሃን ዙሪያ ያሉ ሃሎዎች፣የብርሃን መብራቶች ችግር እና በምሽት የማየት ችግር። ይህ የማሽከርከር፣ የማንበብ ወይም ፊቶችን የማወቅ ችግርን ሊያስከትል ይችላል። በዓይን ሞራ ግርዶሽ የሚከሰት ደካማ እይታ የመውደቅ እና የድብርት ስጋትን ይጨምራል። የዓይን ሞራ ግርዶሽ ከጠቅላላው የዓይነ ስውራን ግማሹን እና 33 በመቶውን የእይታ እክል በአለም አቀፍ ደረጃ ያስከትላል። Moora ijaa Lensiin ijaa keenyaa hamii arguu isaa yoo xiqaatuu fi sirumaa argu dhabu,Yeroo baay’ee moorii ija suuta kan guddatu yoo ta’u ija tokko ykn lamaan isaanii miidhuu danda’a.Mallattoon isaa halluu baduu, mul’ata jajjaboo ykn dachaa, haloo naannoo ifaa, rakkina ibsaa ifaa, fi halkan arguuf rakkina.Kunis konkolaataa oofuu, dubbisuu ykn fuula adda baasuu irratti rakkoo fiduu danda’a. Mul’anni gaariin sababa ijaatiin dhufus carraa kufaatii fi dhiphina sammuu dabaluu danda’a. Dhukkubni ijaa addunyaa guutuutti namoota ija jaamsuu hunda keessaa walakkaa fi %33 ammoo ijaan arguu dhabuu fida. Dhibeen ijaa baay’inaan sababa dulloomuutiin yoo ta’u garuu sababa miidhaan qaamaa ykn raadiyaashiniin saaxilamuu, dhalachuu irraa kaasee argamu ykn rakkoolee biroof baqaqsanii hodhuu ijaa booda uumamuu danda’a. Wantoonni balaa kanaaf saaxilaman dhukkuba sukkaaraa, tamboo xuuxuu, ifa aduu yeroo dheeraaf saaxilamuu fi alkoolii dabalata. Malli bu’uuraa kun tuuta pirootiinii ykn pigmentii keelloo-buraa’aa leensii keessatti kuufamuu kan of keessaa qabu yoo ta’u kunis ifa gara retiinaa duuba ijaatti akka darbu hir’isa.Qorannoo ijaatiin ta’a የዓይን ሞራ ግርዶሽ በአብዛኛው በእርጅና ምክንያት የሚከሰት ነገር ግን በአሰቃቂ ሁኔታ ወይም በጨረር መጋለጥ ሊከሰት ይችላል, ከተወለዱበት ጊዜ ጀምሮ መገኘት ወይም በሌሎች ችግሮች ምክንያት የዓይን ቀዶ ጥገና ከተደረገ በኋላ ሊከሰት ይችላል. የአደጋ መንስኤዎች የስኳር በሽታ፣ ትንባሆ ማጨስ፣ ለረጅም ጊዜ ለፀሀይ ብርሀን መጋለጥ እና አልኮል ናቸው። ዋናው ዘዴ በሌንስ ውስጥ የፕሮቲን ክምችቶችን ወይም ቢጫ-ቡናማ ቀለምን በማከማቸት በአይን ጀርባ ላይ ወደ ሬቲና ብርሃን ማስተላለፍን ይቀንሳል ። ምርመራው በአይን ምርመራ ነው ። መከላከያው የፀሐይ መነፅርን ፣ ሰፊ ኮፍያ ፣ ቅጠላማ አትክልቶችን እና ፍራፍሬዎችን መብላት እና ማጨስን ያስወግዳል። ቀደም ባሉት ጊዜያት ምልክቶቹ በመነጽር ሊሻሻሉ ይችላሉ.ይህ ካልረዳ, ቀዶ ጥገና ደመናማውን ሌንስን ለማስወገድ እና በአርቴፊሻል ሌንስ መተካት ብቸኛው ውጤታማ ህክምና ነው. ቀዶ ጥገና የሚያስፈልገው የዓይን ሞራ ግርዶሽ ችግርን የሚያስከትል ከሆነ እና በአጠቃላይ የተሻሻለ የህይወት ጥራትን የሚያስከትል ከሆነ ብቻ ነው. የዓይን ሞራ ግርዶሽ ቀዶ ጥገና በብዙ አገሮች በቀላሉ አይገኝም፣ይህም በተለይ ለሴቶች፣ በገጠር ለሚኖሩ እና ማንበብ ለማያውቅ እውነት ነው። Ittisaan kun ujummoo aduu uffachuu, kophee qarqara bal’aa qabu, kuduraalee fi muduraalee baala qaban nyaachuu fi tamboo xuuxuu irraa fagaachuu dabalata. Jalqaba irratti mallattoon dhukkuba kanaa koobilii fayyadamuun fooyya’uu danda’a.Yoo kun hin gargaarre baqaqsanii hodhuun leensii duumessa ta’e sana balleessuun leensii namtolcheetiin bakka buusuun yaala bu’a qabeessa ta’e qofaadha. Baqaqsanii hodhuun kan barbaachisu yoo dhukkubni ijaa rakkoo fidaa jiruu fi walumaa galatti qulqullina jireenyaa fooyya’aa yoo argamsiisu qofa. Biyyoota hedduu keessatti baqaqsanii hodhuun ijaa salphaatti kan hin argamne yoo ta’u, kunis keessumaa dubartoota, warra baadiyyaa jiraataniifi warra dubbisuu hin beekneef dhugaadha. @Gout_123
Dhukkuba sukkaaraa (DM) . yeroo baay’ee dhukkuba sukkaaraa jedhamuun kan beekamu, garee jeequmsa meetaaboliizim yeroo dheeraaf sukkaara dhiiga keessatti olka’uun kan beekamudha.Mallattoon isaa yeroo baay’ee yeroo baay’ee fincaan baasuu, dheebuu dabaluu fi fedhii nyaataa dabaluudha.Yoo hin yaalamne dhukkubni sukkaaraa rakkoolee hedduu fiduu danda’a.Rakkoolee ciccimoo keetoo asiidoosii dhukkuba sukkaaraa, haala haayperosmoolaar haaypergilaayiseemii ykn du’a of keessatti qabachuu danda’a. Rakkoowwan ciccimoon yeroo dheeraaf dhufan dhukkuba onnee fi ujummoolee dhiigaa, dhiigni sammuu keessatti dhangala’uu, dhukkuba tiruu yeroo dheeraa, madaa miila, miidhaa narvii, miidhaa ijaa fi hanqina hubannoo ni dabalata. የስኳር በሽታ mellitus (DM) በተለምዶ የስኳር በሽታ ተብሎ የሚጠራው የሜታቦሊክ ዲስኦርደር ቡድን ነው በደም ውስጥ ያለው የስኳር መጠን ረዘም ላለ ጊዜ ይገለጻል ። ምልክቶች ብዙውን ጊዜ የሽንት መሽናት ፣ የውሃ ጥም መጨመር እና የምግብ ፍላጎት መጨመር ያካትታሉ ። ሕክምና ካልተደረገለት የስኳር በሽታ ብዙ ችግሮችን ያስከትላል ። የስኳር በሽታ ketoacidosis፣ hyperosmolar hyperglycemic state፣ ወይም ሞትን ሊያካትት ይችላል። ከባድ የረዥም ጊዜ ውስብስቦች የልብና የደም ቧንቧ በሽታ፣ ስትሮክ፣ ሥር የሰደደ የኩላሊት በሽታ፣ የእግር ቁስለት፣ የነርቮች መጎዳት፣ የአይን መጎዳት እና የማስተዋል እክል ናቸው። የስኳር ህመም የሚከሰተው ቆሽት በቂ ኢንሱሊን ባለማፍራት ወይም የሰውነት ሴሎች ለተመረተው ኢንሱሊን ተገቢውን ምላሽ ባለማግኘታቸው ነው። ሶስት ዋና ዋና የስኳር በሽታ mellitus ዓይነቶች አሉ። Dhukkubni sukkaaraa kan dhufu yookaan xannacha insuliinii gahaa oomishuu dhabuu irraa kan ka’e, yookaan seelonni qaamaa insuliinii oomishameef deebii sirrii kennuu dhabuu irraa kan ka’edha.Dhukkuba sukkaaraa gosoota gurguddoo sadii qaba. ዓይነት 1 የስኳር በሽታ በቆሽት ቤታ ሴሎች መጥፋት ምክንያት በቂ ኢንሱሊን ማምረት ባለመቻሉ ነው። ይህ ቅጽ ቀደም ሲል "ኢንሱሊን-ጥገኛ የስኳር በሽታ" (IDDM) ወይም "የወጣቶች የስኳር በሽታ" ተብሎ ይጠራ ነበር. የቤታ ሴሎች መጥፋት የሚከሰተው በራስ-ሰር ምላሽ ነው። የዚህ ራስን የመከላከል ምላሽ ምክንያቱ አይታወቅም. Dhukkubni sukkaaraa gosa 1ffaa sababa seelonni beetaa dhabuutiin insuliinii gahaa oomishuuf dadhabuu qaama saalaatiin kan dhufudha. Unkaan kun kanaan dura "dhukkuba sukkaaraa insuliinii irratti hirkate" (IDDM) ykn "dhukkuba sukkaaraa dargaggootaa" jedhamee waamama ture. Seelonni beetaa dhabuun deebii ofirraa ittisuu (autoimmune response) irraa kan ka’edha. Sababni deebii ofirraa ittisuu kanaa hin beekamu. Part....... 2 @Gout_123 @HireeDGM123
ከስትሮክ (ስትሮክ) ራሳችንን እንዴት እንጠብቃለን? 1. የደም ግፊትዎን ይፈትሹ እና ከፍ ካለ ያክሙ። በዚህ ሁኔታ ብዙ ሰዎች ወደ ክሊኒኩ ሄደው የደም ግፊታቸው ያልተረጋገጠ የደም ግፊታቸውን ስለማያውቁ ለረጅም ጊዜ የደም ግፊት ካጋጠማቸው በኋላ የደም ግፊታቸው ከፍተኛ መሆኑን ይገነዘባሉ. 2. ክብደትን ይቀንሱ እና አዘውትረው የአካል ብቃት እንቅስቃሴ ያድርጉ። ለደም ግፊት የሚያጋልጡ ምግቦችን በተለይም ጨውና ቅባትን ያስወግዱ እና በአትክልትና ፍራፍሬ ይተኩ። በተጨማሪም ማጨስን ያስወግዱ. 3. አልኮልን ያስወግዱ, ካደረጉ, ብዙ አይጠጡ. 4. ለልብ ሕመም ሕክምና፣ (በተለይ ልባችን መደበኛ ባልሆነ መንገድ የሚመታ ከሆነ) የአይቲ ምልክቶች - ድንገተኛ አካልን በአንድ ወይም በሁለቱም በኩል ማንቀሳቀስ አለመቻል. - በድንገት የእይታ ማጣት። - በጣም ኃይለኛ ራስ ምታት ድንገተኛ ጥቃቶች. - ሳታውቁ ውደቁ፣ ተነሳሱ። - መናገር አለመቻል. - ፊት ወደ አንድ ጎን (ወደ ግራ ወይም ቀኝ ዘንበል)። Stroke (Stroke) HOW DO WE PROTECT OURSELVES? 1. Check your blood pressure and treat it if it is high. In this case, many people go to the clinic and find out that their blood pressure is high after a long-term stroke because they are not aware of their unchecked blood pressure. 2. Lose weight and exercise regularly. Avoid foods that predispose us to high blood pressure, especially salt and fat, and replace them with fruits and vegetables. Also, avoid smoking. 3. Avoid alcohol, if you do, don't drink too much. 4. Treatment for heart disease, (especially if our heart beats irregularly) THE SIGNS OF IT -Sudden inability to move the body on one or both sides. -Sudden loss of vision. -Sudden attacks of very severe headaches. -Fall unconscious, flare up. -Inability to speak. -Face to one side (left or right tilt). Istirookii (Stroke) AKKAMIIN OFIRRAA ITTISNAA? 1. Dhiibbaa dhiigaa ofii ilaalchisuu fi yoo olka'aa ta'e yaalamuu. Isa kana irratti namoonni baayyeen mana yaala deemanii dhiibbaa dhiiga isaanii hin ilalamne waan ofirratti hin beekneef dhiibbaan olka'ee yeroo dheeraaf turee erga sammuu keessatti dhiiganii booda akka dhiigni isaanii olka'e baru. 2. Ulfaatina hir'isuu fi sochii qaamaa yeroo yerootti gochuu. Nyaata dhiibbaa dhiigaaf dhukkuba kanaaf nu saaxilan keessumaa ashaboo fi coomaa irraa of qusannee bakka isaanii fuduraaf kuduraa baay'isuudha, Akkasas tamboo xuuxuu irraa of qusachuu. 3. Dhugaatii alkoolii dhuguu dhiisuu, yoo kan dhugnu ta'e hamma isaa baay'isuu hin qabnu. 4. Dhibee onnee yoo qabaanne yaalamuu, (keessumaa ammoo onneen keenya yoo dha'atu yoo sirrii ta'uu baatee). *** MALLATTOO ISAA -Akka taasaatti (sudden) qaamni gama tokkoon yokaan gam lamaan socho'uu dadhabuu. -Akka tasaa iji arguu dhabuu. -Mataa dhukkubbii baay'ee hamaa ta'e akka tasaa namatti dhufuu. -Of wallaalanii kufuu, balaqqamuu. -Afaan dubbachuu dadhabuu. -Fuulli gamtokkotti (gara bitaa yokaan mirgaatti jal'achuu) fa'i. @HireeDGM123
Malaria Malaria is a mosquito-borne infectious disease that affects vertebrates. Human malaria causes symptoms that typically include fever, fatigue, vomiting, and headaches. In severe cases, it can cause jaundice, seizures, coma, or death. Symptoms usually begin 10 to 15 days after being bitten by an infected Anopheles mosquito.If not properly treated, people may have recurrences of the disease months later.In those who have recently survived an infection, reinfection usually causes milder symptoms.This partial resistance disappears over months to years if the person has no continuing exposure to malaria. ወባ ወባ በወባ ትንኝ የሚተላለፍ ተላላፊ በሽታ ሲሆን የጀርባ አጥንቶችን ይጎዳል። የሰው ወባ በተለምዶ ትኩሳት፣ ድካም፣ ማስታወክ እና ራስ ምታት የሚያጠቃልሉ ምልክቶችን ያስከትላል። በከባድ ሁኔታዎች, ቢጫ, መናድ, ኮማ ወይም ሞት ሊያስከትል ይችላል. ምልክቶቹ ብዙውን ጊዜ የሚጀምሩት በበሽታው በተያዘው አኖፊለስ ትንኞች ከተነከሱ ከ 10 እስከ 15 ቀናት በኋላ ነው, በትክክል ካልታከሙ, ሰዎች ከወራት በኋላ በሽታው እንደገና ሊያገረሽ ይችላል.ከኢንፌክሽኑ በቅርብ ጊዜ በሕይወት በተረፉ ሰዎች, እንደገና መወለድ ብዙውን ጊዜ ቀለል ያሉ ምልክቶችን ያስከትላል. ይህ ከፊል መቋቋም ይጠፋል. ግለሰቡ በተከታታይ ለወባ ተጋላጭነት ከሌለው ከወራት እስከ አመታት። Signs and symptoms Initial manifestations of the disease—common to all malaria species—are similar to flu-like symptoms, and can resemble other conditions such as sepsis, gastroenteritis, and viral diseases. The presentation may include headache, fever, shivering, joint pain, vomiting, hemolytic anemia, jaundice, hemoglobin in the urine, retinal damage, and convulsions. The classic symptom of malaria is paroxysm—a cyclical occurrence of sudden coldness followed by shivering and then fever and sweating, occurring every two days (tertian fever) in P. vivax and P. ovale infections, and every three days (quartan fever) for P. malariae. P. falciparum infection can cause recurrent fever every 36–48 hours, or a less pronounced and almost continuous fever. ምልክቶች እና ምልክቶች የበሽታው የመጀመሪያ መገለጫዎች - ለሁሉም የወባ ዝርያዎች የተለመዱ - ከጉንፋን መሰል ምልክቶች ጋር ተመሳሳይ ናቸው, እና እንደ ሴስሲስ, የጨጓራ እጢ እና የቫይረስ በሽታዎች ካሉ ሌሎች ሁኔታዎች ጋር ሊመሳሰሉ ይችላሉ. ገለጻው ራስ ምታት፣ ትኩሳት፣ መንቀጥቀጥ፣ የመገጣጠሚያ ህመም፣ ማስታወክ፣ ሄሞሊቲክ የደም ማነስ፣ አገርጥቶትና በሽንት ውስጥ ያለው ሄሞግሎቢን፣ የሬቲና መጎዳትና መንቀጥቀጥን ሊያካትት ይችላል። የተለመደው የወባ ምልክት ፓሮክሲዝም ነው - ድንገተኛ ቅዝቃዜ ዑደታዊ ክስተት ከዚያም መንቀጥቀጥ እና ከዚያም ትኩሳት እና ላብ በየሁለት ቀኑ የሚከሰት (ተርቲያን ትኩሳት) በፒ.ቪቫክስ እና P. ovale infections, እና በየሶስት ቀናት (ኳራንታን ትኩሳት) ለፒ. P. falciparum ኢንፌክሽን በየ 36-48 ሰአታት ተደጋጋሚ ትኩሳትን ሊያመጣ ይችላል፣ ወይም ብዙም የማይታወቅ እና የማያቋርጥ ትኩሳት። @HireeDGM123
без подписи
Gastroenteritis የጨጓራና ትራክት (gastroenteritis)፣ እንዲሁም ተላላፊ ተቅማጥ ወይም በቀላሉ ጋስትሮ በመባል የሚታወቀው፣ የሆድ እና አንጀትን ጨምሮ የጨጓራና ትራክት ብግነት ምልክቶች ምልክቶች ተቅማጥ፣ ማስታወክ እና የሆድ ህመም ሊሆኑ ይችላሉ። ትኩሳት፣ የኃይል ማነስ እና የሰውነት ድርቀትም ሊከሰት ይችላል።ይህ በአብዛኛው የሚቆየው ከሁለት ሳምንት ባነሰ ጊዜ ውስጥ ነው። ምንም እንኳን ከኢንፍሉዌንዛ ጋር ያልተዛመደ ቢሆንም, በዩኤስ እና በዩኬ, አንዳንድ ጊዜ "የሆድ ጉንፋን" ተብሎ ይጠራል. የጨጓራ እጢ (gastroenteritis) ብዙውን ጊዜ በቫይረሶች ይከሰታል; ነገር ግን የአንጀት ባክቴሪያ፣ ጥገኛ ተውሳኮች እና ፈንገሶች የጨጓራና ትራክት በሽታ ሊያስከትሉ ይችላሉ። በልጆች ላይ ሮታቫይረስ በጣም የተለመደው ለከባድ በሽታ መንስኤ ነው.በአዋቂዎች ውስጥ ኖሮቫይረስ እና ካምፒሎባክተር የተለመዱ ምክንያቶች ናቸው.በተገቢው መንገድ የተዘጋጀ ምግብ መመገብ, የተበከለ ውሃ መጠጣት ወይም ከታመመ ሰው ጋር የቅርብ ግንኙነት በሽታውን ሊያስተላልፍ ይችላል. ከትክክለኛ ምርመራ ጋር ወይም ከሌለ ህክምና በአጠቃላይ ተመሳሳይ ነው, ስለዚህ ለማረጋገጥ መሞከር ብዙውን ጊዜ አያስፈልግም.
ትኩሳት ትኩሳት ወይም ፒሬክሲያ በሰዎች ውስጥ ያለው የሰውነት ሙቀት ከመደበኛው ክልል በላይ የሆነ የሰውነት ሙቀት መጠን በሃይፖታላመስ ውስጥ በመጨመሩ ነው። ለመደበኛ የሙቀት መጠን አንድም የተስማማበት ከፍተኛ ገደብ የለም፡ ምንጮቹ በሰዎች ውስጥ ከ37.2 እስከ 38.3°C (99.0 እና 100.9°F) መካከል ያሉ እሴቶችን ይጠቀማሉ። የተቀመጠው ነጥብ መጨመር የጡንቻ መኮማተር እንዲጨምር እና ቀዝቃዛ ወይም ብርድ ብርድን ያስከትላል። ይህ ከፍተኛ ሙቀት ማምረት እና ሙቀትን ለመቆጠብ ጥረቶች ያስከትላል. የተቀመጠው የሙቀት መጠን ወደ መደበኛው ሲመለስ አንድ ሰው ሙቀት ይሰማዋል, ይታጠባል እና ላብ ሊጀምር ይችላል. በጣም አልፎ አልፎ ትኩሳት የትኩሳት መናድ ሊያስነሳ ይችላል፣ይህም በብዛት በትናንሽ ልጆች ላይ የተለመደ ነው ትኩሳት ከ 41 እስከ 42 ° ሴ አይበልጥም።. ትኩሳት ከከባድ እስከ ለሕይወት አስጊ በሆኑ ብዙ የጤና እክሎች ሊከሰት ይችላል። ይህ የቫይራል፣ የባክቴሪያ እና የጥገኛ ኢንፌክሽኖችን ያጠቃልላል-እንደ ኢንፍሉዌንዛ፣ የጋራ ጉንፋን፣ ማጅራት ገትር፣ የሽንት ቱቦ ኢንፌክሽኖች፣ appendicitis፣ ላሳ፣ ኮቪድ-19 እና ወባን። ተላላፊ ያልሆኑ መንስኤዎች vasculitis፣ ጥልቅ ደም መላሽ ቧንቧዎች፣ የግንኙነት ቲሹ በሽታ፣ የመድሃኒት ወይም የክትባት እና የካንሰር የጎንዮሽ ጉዳቶች. ከሃይፐርሰርሚያ የሚለየው በዛ ሃይፐርሰርሚያ (hyperthermia) በሙቀት መጠን ከተቀመጠው ነጥብ በላይ የሰውነት ሙቀት መጨመር ሲሆን ይህም ከፍተኛ ሙቀት በማምረት ወይም በቂ ሙቀት ባለመኖሩ ነው።
🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻 🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼 🌻2017🌻መልካም🌻አዲስ አመት🌻 🌻🌻🌻 መልካም🌻አዲስዓ መት መልካም🌻 አ🌻ዲ🌻ስ መልካም 🌻 ዓ🌻መ🌻ት ለወዳጄ 🌻 ዓ🌻መ🌻ት 🌻🌻🌻🌻 አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት 🌻🌻🌻🌻 🌻መ🌻ል 🌻ካ🌻ም🌻🌻🌻🌻 🌻አ🌻ዲ🌻ስ🌻ዓ🌻መ🌻ት 🌻 🌻 🌻 🌻 🌻መል🌻🌻🌻ካም🌻 አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት አ🌻ዲ🌻ስ ዓ🌻መ🌻ት 🌻መ🌻ል🌻ካ🌻ም🌻 🌻 🌻 🌻 🌻🌻አዲስ 🌻🌻🌻አመት 🌻🌻መ🌻ልካም 🌻🌻አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት አዲስ🌻ዓመት 🌻መልካም 🌻 አዲስዓመት 🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻 አዲስዓመት🌻ለወዳጄ🌻🌻 🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻 🌺 ይ🌻ህ🌻🌻አ🌻መ🌻ት🌻🌼 የ🌻ሰ🌻ላ🌻ም🌻🌻አመት🌻🌷 የ🌻ፍ🌻ቅ🌻ር 🌻🌻አመት🌻🌷 የ🌻ሞገስ 🌻 የ🌻ክብር 🌻 የ🌻ሹመት🌻 የ🌻ታላቅነት🌻 🌻ዓመት 🌼 🌻🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌻🌷🌹🥀 🌻ይ🥀ሁ🌹ን🌷ላ🌼ች🌹ሁ 🌾 🌻🥀 🌼 🥀🌹🌺 🌷 🌻የበረከት 🌻 🌻የሹመት 🌻 🌻የምርቃት 🌻 🌻የመግዛት 🌻 🌻የከፍታ 🌷🌻 🌻ዓመት 🌷🌻 🌻 ይሁን 🌻🌻 🌻🌻🌻🌻🌻 🌻🌻🌼🌼🌼 🇪🇹ሀገራችን ሰላም የምትሆንበት 🙏 🕊🌻🌻 🌻🌻🌻 ያሰብነው የሚሳካበት 🌻🌻 🌻🌻🌻 🌻🌻 🌻የካሳ🌻የሰላም🌻የጤና🌻የበረከት🌻🌻 🌻🌹🌾ዓመት 💐🌷ይሁንልን።🌻🕊🌻🌻 🌼@Sky_Sports2🌼 🌼@Sky_Sports2🌼 🌼@Sky_Sports2🌼 🌼🌼🌼🌼
ፓራሲታሞል ፓራሲታሞል ማንኛውም ሰው ያለ ማዘዣ ገዝቶ ሊወስዳቸው ከሚችሉት በጣም የተለመዱ መድሃኒቶች አንዱ ነው። ግን ጥቂት ሰዎች ጥቅሙን እና ጉዳቱን ያውቃሉ። ለማን ነው የሚሰጠው? ለማንኛውም የአካል ህመሞች እንደ ራስ ምታት፣ የሆድ ህመም ትኩሳትን ወይም ሰውነትን ለመቀነስ ምን ያህል እንወስዳለን ጤናማ ሰው በቀን እስከ 4 ግራም ሊወስድ ይችላል ይህም የ4 ወይም 6 ሰአት ልዩነት ሊሆን…